Jaunumi

2008-05-22
Filmu programmas apskats: Frīkvuda
Īsfilmu festivāla "2ANNAS" II Starptautiskā konkursa programma "Frīkvuda" kinoteātrī "K.Suns" 28.maijā 19:00.

Frīkvuda necieš normālos. Tā pat kā Holivuda necieš citādos. Taču, visiem normālajiem par spīti, "frīks" jau sen nav lamuvārds, bet gan "žetons" par alternatīvu, neparastu, arī noslēpumainu un neatkārtojamu dzīves uztveri.

Festivāla "2 Annas" starptautiskajā konkursa programmā "Frīkvuda" pulcējas savādnieki no dažādām pasaules malām, izrādot ne tikai katrs savas individuālās dīvainības, bet atvedot līdzi arī tieši savai kultūrai raksturīgas kino iezīmes, kas neļauj sajaukt frīku no Itālijas ar frīku no Krievijas. Frīkvuda balansē starp acīm redzamu ģenialitāti un kaitinošu eksperimentālismu, taču, kas vienam liks aplaudēt par neredzētu izrāvienu jauno režisoru kino kā medija izpratnē, citiem, labākajā gadījumā, raisīs mulsumu.

Forma un saturs ir divi lielumi vai divi nikni milži, ar kuriem ikvienam režisoram jānoslēdz pamiers. Normālie izvēlas drošo, paaudzēs iemīto taciņu- draudzēties ar stāstu, bet formu turēt pieklājīgi pa gabalu. Frīki riskē.

Divas filmas man lika katarsē ievaidēties, sajūsminot ar formas un stāsta harmoniju. Beļģijā veidotā "E Finita la Commedia" ieturēta formas minimālismā- nav nekā daudz vairāk par vienas mašīnas iekšskatu un sarunu starp tēvu un dēlu. Kur tad stāsts? Stāstu skatītājs veido pats, salipinot kā mozaīku no abu vīriešu sarunas, savstarpējās attieksmes, niansētās aktieru mīmikas. Tādu baudu aktierspēle nebija sniegusi sen. Francijas animācija "A Mouse's Tale", manuprāt, ir kvalitatīvākais darbs Frīkvudas piedāvājumā. Melnas aplikāciju figūras uz krāsaina fona formas ziņā nav nekas jauns kopš eksperimentālās animatores Lotes Reinigeres laikiem pagājušā gadsimta divdesmitajos gados, taču šī tehnika vēl arvien saglabājusi formas svaiguma sajūtu, bez tam īsfilmu papildina dzirkstoši asprātīgs stāsts, liekot uzgavilēt par trāpīgo humoru un kopumā filmu padarot par perfektu festivālu preci. "A Mouse's Tale" viesojusies jau 10 festivālos, no kuriem trijos saņēmusi skatītāju balvu.

Ekstrēmas formas meklējumiem viskrasāk ļāvušies frīki no Nīderlandes ar filmu "Elefant Boy". Par līdzekļiem, ar kādiem skatītājs pārveido savu uztveri, lai saprastu šīs filmas koncepciju, atbild viņš pats, bet, ja ir redzēts un patīk Deivida Linča animācijas seriāls "Dumbland", ko var noskatīties internetā, filmas sagremošanas problēmām nevajadzētu rasties.

Daudz maigāka un poētiskāka ir Vācijas filma "Mammal". Tie, kas iemīlēja Mišela Gondrī stilu pēc "Sapņu zinātnes", varēs atkal izbaudīt prāta realitātes nosacītību. Taču starp francūzi Gondrī un vācieti Astrīdu Rīgeri ir viena būtiska atšķirība- Gondrī, izmantojot attēla krāsu, telpu, ieved citā realitātē ar tās likumiem, kurus skatītājs nešauboties pieņem. Astrīda Rīgere konfrontē skatītāju. Viņa lauž vispārzināmos pieņēmumus kā realitātei jāuzvedas, atstājot neziņā, vai viss ir galvenā varoņa iedomas, vai tas patiešām tā notiek, un tā ir tikai mana vaina, ka dzīvoju kā ar klapēm uz acīm un nespēju atbrīvoties no stereotipa par realitāti.

Pieminētās filmas ir tikai maza daļa no "2 Annu" sagādātā frīku kaleidoskopa, bet frīki ir pārāk individuāli un savdabīgi, lai pakļautos vienotam vispārīgam raksturojumam. Viņi ir nopietni un jautri, smejas caur asarām un raud caur smiekliem, liek padomāt un gluži pretēji- sajauc visas domas mudžeklī, bet pats galvenais - frīki meklē netradicionālus ceļus pie netradicionālā skatītājos.

Zane Pērkone, speciāli www.delfi.lv



2008-12-02 2ANNU īsfilmas K/t "Rīga" dzimšanas dienā Vairāk » 2008-12-01 Īsfilmu pieteikšana festivāla 2ANNAS 2009 konkursa programmām sāksies decembrī Vairāk » 2008-10-22 Kino Komūna U35 Vairāk »