Jaunumi

2008-05-29
Filmu programmas apskats: Baltijas skate
Festivāla "2ANNAS" Baltijas īsfilmu skate 29.maijā 20.30 kinoteātrī "K.Suns".

Baltijas īsfilmu skate droši vien ir tas, ko daudzi festivālā "2 Annas" gaida visvairāk. Vieni, lai parādītu plašākai publikai savu sastrādāto, otri, - lai uzzinātu, kādas tad pie mums ir aktuālākās un spilgtākās kinoattīstības vēsmas un kurā no Baltijas valstīm ir vistalantīgākie jaunie režisori.


Novērtēt savējos ir viens no grūtākajiem uzdevumiem, un nevis tādēļ, ka ieslēgtos mātes sindroms, kad "visi labi, visi smuki", bet tādēļ, ka bieži ieslēdzas tēva sindroms - "es gribu ar jums lepoties, jums jābūt perfektiem". Līdz perfekcijai latviešu kino vēl kāds gabaliņš jānoiet, taču, iepazīstoties ar jauno režisoru darbiem, vienmēr sagaida kāds īpaši patīkams pārsteigums un sajūta, ka nupat, nupat arī te atkal ies vaļā.

"2 Annas" ir festivāls, kas ir orientēts uz talantu atklāšanu un jauna vai neparasta kino satura un formu izrādīšanu (paralēli tradicionālajām). Man kino pirmkārt ir stāsts. Vērot, kā Endijs Vorhols notiesā sendviču vai labi atpūšas astoņu stundu miegā ir vairāk kā mazliet mokoši. Tādēļ biju patiešām iepriecināta, ka labs stāsts ir atkarojis savas simpātijas kino izmēģinātāju poligonos.

Seši stāsti no šīs bagātīgās īsfilmu skates man kļuva par sešām cirka teltīm, kurās es lieliski izklaidējos, aizdomājos, iejutos un gribēju uzkavēties mazliet ilgāk.

Didža Eglīša filma "Veiting Norba" ir dinamiska un asprātīga. Mēmais mūzikls, kas aizrauj ar savu dzīvesprieku. Šī filma pagājušā gada vasarā uzvarēja starptautiskā īsfilmu tīkla "Future Shorts" un Hansabankas organizētajā konkursā par labāko īsfilmu Latvijā. Tie, kas "2 Annas" apmeklēs ne pirmo gadu, Didzi Eglīti noteikti atceras kā 2007. gada festivāla uzvarētāju ar filmu "Sērkociņi".

Igaunijas animācija "One" ir profesionāla īsfilma labāko festivālu filmu garā- mazliet savdabīga, vizuāli "nepieradināta" un ar uzjautrinošu, tomēr nedaudz paredzamu sižeta "tvistu" nobeigumā. Tā neliks garlaikoties.

Tas, ka Uģis Olte nav nekāds kino iesācējs, bet cilvēks ar krietnu bagāžu šajā jomā, ļoti labi jūtams viņa pirmajā īsmetrāžas spēlfilmā "Sarkanais pleķis". Bērni nav diez ko pateicīgs "materiāls" pirmajam darbam ar aktieriem, taču jāatzīst, ka viņi ir krietni ticamāki par vienīgo pieaugušo šajā filmā. Mazliet nekaunīgs humors, bet filma liksies īpaši smieklīga tiem, kas varēs sentimentāli gremdēties savās bērnības atmiņās par piespiedu peldēšanas stundām un ar tām saistītiem "bubuļiem".

Alternatīvās realitātes romantiskā kino piekritēji noteikti novērtēs Lietuvas filmu "Norutine". Filma ne tikai ievērojama ar to, ka veidota animācijai piederīgā tehnikā - no 80 tūkstošiem fotogrāfiju, kas, starp citu, nosaka patiešām baudāmu attēla kvalitāti, bet arī ar jauko noskaņu, pasaules un lietu redzējumu, aktieru horeogrāfiju. Filmas iespaidu gan nedaudz bojā nepatīkams ritma "caurums", taču to var atļauties neievērot uz šī darba kopējā pozitīvisma taifūna rēķina.

Pilnīgi citādākas emocijas rodas Sergeja Lavrenova filmas "Ēnas" laikā. Cirka telts, kurā nav vēlēšanās uzkavēties, taču tas notiek pats no sevis vēl vairākas stundas pēc filmas noskatīšanās. Stāsts, vismaz man, nebija nekas pārsteidzoši jauns, ko tādu biju dzirdējusi šokējošās ziņās no kāda Krievijas apgabala, arī izpildījums neturēja līdzi manai kvalitātes latiņai, taču filma lieliski sasniedza savu mērķi, liekot man analizēt tajā apspēlēto situāciju. Veselības mācības skolotāji - ieskatieties!

Īpašu noskaņu un pārdomas raisīja Igaunijas filma "The Night". Nav svarīgi, kurā laika atskaites sistēmas punktā tas notiek. Lai arī filmas veidotāji sižetu piesaistījuši sešdesmitajiem gadiem, tie vairāk kalpo par dekoratīvu fonu, filmas darbība tik pat labi varētu norisināties mūsdienās. Bet "darbība" varbūt ir pārāk neatbilstošs vārds šai īsfilmai. Trīs aktieru savstarpējās sarunas ir viss, kas veido filmas karkasu, taču tās emocionālā kapacitāte ir tik liela, ka piecpadsmit minūtēs skopas darbības skatītājs izdzīvo divu traģisku mūžu sāpes, priekus, likteni un izvēli.

Tiem, kurus interesē kino formas meklējumi un jauno režisoru tehniskā varēšana, iesaku pievērst uzmanību Daces Apses filmai "Iziešu uzpīpēt" un Uģa Nasteviča "Sumi-e", kurā režisors gan spēlējas ar interesantu objektu, bet spoguļefekta šķautne ekrāna centrā šķiet pārāk traucējoša.

Lietuviešu filma "Mediating The Memories" ir viena no divām Baltijas skates dokumentālajām filmām. Ja būtu jāizvēlas septītā cirka telts, es noteikti uzkavētos šajā, jo tā ir kā atklāts jautājums kino praktiķiem un teorētiķiem - kas ir dokumentālā kino robežas? Kino ir miris, lai dzīvo kino - meditatīvais dokumentālisms nāks modē.

Zane Pērkone, speciāli www.delfi.lv
2008-12-02 2ANNU īsfilmas K/t "Rīga" dzimšanas dienā Vairāk » 2008-12-01 Īsfilmu pieteikšana festivāla 2ANNAS 2009 konkursa programmām sāksies decembrī Vairāk » 2008-10-22 Kino Komūna U35 Vairāk »