Festivāla viesprogrammas

InGoodHands.jpg3_1.jpgHomeland__Still_by_Omri_Barel.jpgBonfireNight_1.jpg


IZRAĒLA TUVPLĀNĀ.

SEMA ŠPĪGELA KINO UN TELEVĪZIJAS SKOLAS FILMU PROGRAMMA

29.05., k/t K.Suns, pl. 17.00 Ieeja: LVL: 2.10

Izraēlas īsfilmu programmu veido četras īsfilmas, vairāku festivālu laureātes, kas pārstāv izdaudzināto Sema Špīgela Kino un Televīzijas skolu, Izraēlas augstākā  kalibra audiovizuālās mākslas mācību iestādi. Šogad skola svin 20 gadu jubileju, un tās audzēkņu darbu neskaitāmajām retrospektīvām pasaulē pievienojas vēl viena - šoreiz 2Annu festivāla ietvaros.


Špīgela skolas galvenais nosacījums kino režijā - uz stāstu fokusēta pieeja scenārija struktūrā - redzama ikkatrā tās audzēkņu darbā, un iespējamie pārmetumi par tradicionālismu šajā gadījumā neiztur redzēto filmu atvēziena spēku. Tieši caur prasmīgi veidoto filmas naratīvu izkristalizējas katra darba pamattēma, un neviena nav no vienkāršajām - dzīve izteikti reliģiskā sabiedrībā ar tās likumiem, prasībām, pretrunām; karš, brāļi un māsas ar garīgās attīstības traucējumiem, utt. Neviļus pārņem sajūta, ka skatītājs nokļuvis noslēgtā kopienā, kas nebūt nav domāta svešnieku acīm: Izraēlā tuvplānā. Autori uzskatāmi konsekventi centušies filmēt neizskaistinātos, pieticīgos mājokļos, saspiestos, noplukušos rajonos, ielās, sinagogās, rādīt tradicionālus ebreju svētkus un reliģiskas ceremonijas.

No visām īsfilmām Labās rokās (Beyadaim Tovot, 1994, rež. Oded Davidoff) izceļas ar vismelnāko un traģikomiskāko karātavu humora devu, kāda meinstrīma kino sastopama vien tādos analogos kā Kventins Tarantīno. Dzimtene (Beit Avi, 2008, rež. Dani Rosenberg), kaut gan tās darbība norisinās pēc II Pasaules kara, darbojas kā pārlaicīga versija par saskaldītību un atšķirīgajiem mērķiem izraēļu kopienā. Pārējās programmas filmas saistās ar tradicionāliem jūdaisma rituāliem, kuros reliģisko svētku simboliskā nozīme kļūst par metaforu filmas galveno varoņu dzīves notikumiem. Ugunskuru nakts (Lag Ba Omer, 1998, Sharon Amrani) ataino katarsi, kas iezīmē tradicionālo sēru un gavēņa beigas un kādas ebreju ģimenes attiecību drāmu; Rahamima Hanukas grēku nožēla (Yemei Hatshuva Shel Rahamin Hanuka, 2009, rež. Ariel Benbaji) ir stāsts par bijušā cietumnieka un viņa vecā tēva atkalsatikšanos, pagātnes grēku nožēlu un jauna ceļa sākumu.

Tieši īpatnējo reliģisko un kultūras paražu simboliskās nozīmes saplūšana ar universālu, ikvienas nacionalitātes skatītājam uztveramu jūtu un attieksmju drāmu ir filmu programmas spēcīgākais punkts. Šķietami eksotiskajā etniskajā un sociālajā fonā iespējams rast notikumus, izvēles, un atklāsmes, pēc kuru skaidrojuma vārdnīcā nav jāmeklē.

20th.jpg

SEMA ŠPĪGELA KINO UN TELEVĪZIJAS SKOLA, JERUZALEME

20 gadu pastāvēšanas laikā Sema Špīgela Kino un Televīzijas skola allaž tiekusies iepazīstināt skatītājus ar oriģinālāko jauno Izraēlas filmdaru centieniem.



Sema Špīgela Kino un Televīzijas skolu dibinājusi Izraēlas Izglītības ministrija un Jeruzalemes Fonds. Tajā izmanto uz stāstu vērstu kino radīšanas metodi, koncentrējoties uz īsfilmu kā pilntiesīgu kino žanru. Skolas pieeja darbam kino un televīzijā tiek uzskatīta par unikālu un novatorisku, jo tās mācību programmas pamatā ir trīs daļu struktūra, ko veido režijas, scenāriju rakstīšanas un producēšanas apakšprogrammas.



Nemitīgi uzturot izcilības latiņu, Sema Špīgela Kino un Televīzijas skola kaldina jaunus virzienus Izraēlas kino industrijā un vienlaikus izpelnās starptautisku atzinību par tās studentu sasniegumiem. Pateicoties tās īpašajam uzsvaram uz personisku un jūtīgu dialogu ar skatītāju, skola spēlējusi būtisku lomu renesansē, ko Izraēlas kino piedzīvojis pēdējās desmitgades laikā.



Gadu gaitā dažādos studentu kino festivālos skola saņēmusi 'Labākās kino skolas' apbalvojumu 15 reižu. 1996. gadā Sema Špīgela skola kļuva par pirmo, kuras retrospektīva demonstrēta Ņujorkas Modernās mākslas muzejā; kopumā skolas filmas tikušas izrādītas 140 retrospektīvās 50 valstīs. Skolu pagodinājuši Berlīnes, Roterdamas, Klermonferānas, Honkongas, Valjadolidas un Hemptonu kinofestivāli. Ik gadu tās studentu filmas pārstāv Izraēlu vairāk kā 130 starptautiskos festivālos un ir saņēmušas vairāk kā 260 starptautisku apbalvojumu, tai skaitā pirmo vietu Cinéfondation (topošo režisoru) skatē Kannu kino festivālā 2008. gadā. 300 skolas beidzēju - aptuveni 70% absolventu - strādā vadošos amatos Izraēlas kino un televīzijas industrijā.